Detaļas

01.03.23

Šīgada 24. februārī, lai gan rīts sākās ar pamatīgu daudzumu sniega un zināmām problēmām, lai atbristu (lasiet – nokļūtu) līdz skolai, spēlei bija jānotiek tik un tā, un no pulksten 8.30 līdz pulksten 9.45 mūsu skolas Mazajā zālē 10. b klases skolēni «izkāpa» no savas komforta zonas, lai parādītu, kā ir apguvuši britu dramaturga un Teātra tēva Viljama Šekspīra traģēdiju “Hamlets”, un pierādītu, ka teātris, Šekspīrs un sadarbība šajā klasē ir augstā līmenī. Rīgas 34. vidusskolas eksperti – angļu valodas skolotāja Marina Barbašina, krievu valodas skolotājs Pāvels Glušakovs un latviešu valodas skolotāja Ilona Strode – vēroja un komentēja triju komandu (“Hamlets un 7+1 Joriki”, “Dzīvais pūlis”, “Kāds ir jautājums?”) veiktos uzdevumus (tostarp Hamleta monologa “Būt vai nebūt” interpretāciju latviešu, krievu un angļu valodā), kā arī vērtēja skolēnu tulkošanas prasmes. Viltība arī ir spēles sastāvdaļa, un bija mēģinājumi izmantot jau gatavus tulkojumus, kas paslēpti tīmekļa vietņu dzīlēs, taču eksperti šajā ziņā bija ļoti acīgi, nepieļaujot ne mazāko plaģiāta iespēju. Savukārt skolēni atzina, ka garīgā sacensība esot pamatīgi uztrenējusi gan domāšanu, gan attīstījusi sadarbības prasmes.

«Šāda spēle saliedē klasesbiedrus, ļauj vairāk sadraudzēties un māca sadarboties savā starpā. Tam vajadzētu veltīt vairāk laika, lai būtu dota iespēja izpausties pilnīgi visiem,» pēc literārās sacensības savā komentārā raksta 10. b klases skolniece Diāna Pušpure. «Bet tā bija laba pieredze, ar iespēju pārvarēt uzstāšanās bailes.» 

Arī latviešu valodas un literatūras skolotāja Ilona Strode piekrīt, ka «šī pasākuma galvenais ieguvums», viņasprāt, «ir drosme uzstāties un saprast, ka par literatūru var runāt ne tikai literatūras stundās».

Literārā konkursa dalībnieks Kristers Šterns pēc spēles komentārā rakstīs:

«Braucot uz skolu, godīgi sakot, bija nedaudz bail, jo nezināju, kas mani sagaida. Šim pasākumam biju cītīgi sagatavojies. Biju izlasījis traģēdijas «Hamlets» un «Romeo un Džuljeta», biju iemācījies monologu «Būt vai nebūt» divās valodās – latviešu un angļu. Biju apmierināts, ka nokļuvu komandā, kuru pats izvēlējos. Pasākums risinājās pietiekami ātrā tempā, sadarbība komandā bija diezgan laba, visi kaut ko darīja un bija aktīvi iesaistīti pasākuma procesā. Eksperti aktīvi komentēja mūsu sniegumu. Visilgāk un vislabāk man atmiņā noteikti paliks krievu valodas skolotāja-eksperta Pāvela Glušakova komentāri, kad skolēni runāja Hamleta monologu krievu valodā, viņa unikālie uzdevumi par to, kā interpretēt «Būt vai nebūt» monologu. Arī stāsts par to, kā kādas Rīgas skolas direktors pie ieejas uzlīmēja plakātu ar monologu ar viedu nolūku, lika man aizdomāties par personīgajām izvēlēm. Jebkurā gadījumā šī bija jauna pieredze.»

Angļu valodas skolotāja un spēles eksperte Marina Barbašina, atbalstot 10. b klases jaunos censoņus, neskopojas ar labiem vārdiem arī pēcspēles komentārā:

«I want to thank you for your creativity, enthusiasm, your passion. You’ve demonstrated, how talanted you are.»

Divu mācību stundu laikā praktizēt runu trijās valodās ir ekskluzīva iespēja, ko noteikti vajadzētu pēc kāda laika atkārtot… Šī atziņa izskan vairāku spēles dalībnieku pēcspēles viedokļos. Arī skolotāji tam piekrīt un ir gatavi turpināt, piesaistot bērnus ar jaunām idejām.